Zelta ugunīs kalna gali deg,
Balta jūra apakšā.
Viļņu debesīs vētras putni sēd
Visu nakti nomodā.
Piedz.
Vētra nāk un vētra gavilē,
Noskalojot ugunssārtos apvāršņus.
Vētra nāk, bet Dieva azotē
Manas zemes dvēsele vēl mierā dus.
Priežu gali lūst, smilgas galvu liec,
Akmens pieres galvu rauc.
Nakts kā lava plūst, vēji krastā triec,
Debesis ar zemi jauc.
Piedz.
Vētra nāk un vētra gavilē,
Noskalojot ugunssārtos apvāršņus.
Vētra nāk, bet Dieva azotē
Manas zemes dvēsele vēl mierā dus.
Instr. starpspēle
Piedz.
Vētra
nāk un vētra gavilē,
Noskalojot ugunssārtos apvāršņus.
Vētra nāk, bet Dieva azotē
Manas zemes dvēsele vēl mierā dus.
Neprātīgi skrien vēja melnais spīts,
Mākoņus uz pusēm šķeļ.
Un pa vienai vien zvaigznes jūrā krīt
Un kā nāru acis zeļ.
